Vai esam gatavi Z paaudzei? Digitālā laikmeta bērni ģimenē un skolā. Divu lekciju cikls.
1. lekcija 30. janvārī , plkst.18:30, Birojnīca Berga Bazārā
Pēdējās divās dekādēs Eiropā un arī ārpus tās robežām ir izaugusi paaudze, kam dzīve mediju vidē un digitālo tehnoloģiju izmantošana ikdienā, ir kļuvusi par normu. Šīs paaudzes pārstāvji ar tehnoloģijām darbojas gan mājās savai izklaidei, gan izmanto tās mācībām skolā, turklāt vēlētos tehnoloģiju integrēšanu izglītības jomā piedzīvot arvien biežāk un plašāk.
Digitālās tehnoloģijas ir izmainījušas bērnu dzīves Rietumu kultūrā tādā tempā un veidā, kādu neviens – ne tehnoloģiju ražotāji, ne skolotāji un vecāki, ne sociālo procesu pētnieki – nebija paredzējuši. Internets jeb globālais tīmeklis mūsdienās ir veicinājis ne tikai nebijušus demokratizācijas un decentralizācijas procesus, tas līdz nepazīšanai ir transformējis starppersonu komunikāciju un īpaši audzināšanu. Lekcijā tiks analizēts digitālās bērnības jēdziena, tā pētīšanas aktualitāte un konteksts. Noskaidrosim Z paaudzes raksturojumu, specifiskās iezīmes, vajadzības un iespējamos riskus viņu sociālajai rīcībspējai.
2. lekcija 1. februārī, plkst.18:00, Birojnīca Berga Bazārā
Pēdējo gadu sociālo zinātņu pētījumi liecina, ka Eiropā par interneta lietotājiem pēdējos gados ir kļuvuši bērni, kuri ir jaunāki par pieciem gadiem, un viņu vecākiem gluži vienkārši trūkst pieredzes un pedagoģisku instrumentu, lai digitālās paaudzes bērnus audzinātu.
Šī lekcija būs mēģinājums rast dažas atbildes uz jautājumiem:
Kā mums – vecāko paaudžu pārstāvjiem – audzināt tā saucamās Z paaudzes pārstāvjus. Kādi ir audzināšanas mērķi, īpatnības un stili Z paaudzes kontekstā.
Par lektori
Zanda Rubene (Dr. paed., Mg. phil.) ir LU Pedagoģijas, psiholoģijas un mākslas fakultātes profesore. Studējusi filosofiju un pedagoģiju Latvijas Universitātē. Stažējusies Leipcigas, Tībingenas un Hamburgas universitātēs Vācijā. Lasa studiju kursus filozofijā, ētikā, izglītības filozofijā, kritiskajā domāšanā, medijpedagoģijā. Digitālās bērnības izpēte ir viena no viņas pētnieciskajām interesēm.
Dalības maksa iepriekšpārdošanā par abām lekcijām: 25 EUR
Dalību maksājot uz vietas, cena 30 EUR.
Vecums ap 40 un plus. Vai “tagadnes šoks” ir neizbēgams: X paaudzes iespējas un izaicinājumi mūsdienu sabiedrībā.
Sociālo zinātņu interese par paaudžu pētījumiem ir saistīta ar pārmaiņu sabiedrības izraisītajām transformācijām cilvēku sociālajos paradumos un komunikācijas modeļos 20. gs. beigās un 21. gs. sākumā. Vadībzinātnes, socioloģija, izglītības zinātnes u.c. zinātnes mūsdienās pēta dažādu paaudžu pārstāvju vērtību, vajadzību un sociālo paradumu īpatnības, lai saprastu, kā dažādu paaudžu pārstāvjiem komunicēt savā starpā, ar kādiem izaicinājumiem šajā jomā nākas sastapties.
X paaudze ir piedzimusi rietumu kultūrā laika posmā no 1961. līdz 1981. gadam. Uzauguši relatīvas ekonomiskās un politiskās stabilitātes apstākļos, nav pieraduši pie pārmaiņām, uztver tās kā draudus (piemēram, darba maiņu uztver kā traģēdiju; cenšas atlikt jaunu paradumu konstruēšanu). X paaudzes pārstāvji jeb tā dēvētie dēvētie brieduma gadu cilvēki saskaras ar nepieciešamību pārskatīt savus gadu desmitiem ilgi veidojušos un stabilos sociālos paradumus, lai saglabātu savu rīcībspēju mūsdienu sabiedrībā.
Šajā lekcijā runāsim par to, kā X paaudzes pārstāvji konstruē savus sociālos paradumus, kas šīs paaudzes pārstāvjiem būtu jāmācās, lai viņi uzlabotu savu labizjūtu pārmaiņu pasaulē?
Par lektori
Zanda Rubene (Dr. paed., Mg. phil.) ir LU Pedagoģijas, psiholoģijas un mākslas fakultātes profesore. Studējusi filosofiju un pedagoģiju Latvijas Universitātē. Stažējusies Leipcigas, Tībingenas un Hamburgas universitātēs Vācijā. Lasa studiju kursus filozofijā, ētikā, izglītības filozofijā, kritiskajā domāšanā, medijpedagoģijā. Digitālās bērnības izpēte ir viena no viņas pētnieciskajām interesēm.
Lekcija notiks: 1. martā plkst. 18:00, Birojnīcā Berga Bazārā (Dzirnavu ielā 84 k-2)
Dalības maksa: 14 EUR
Dalību maksājot uz vietas, cena 16 EUR.
Izdegšana - kā no tās izvairīties un kā mazināt sekas
Seminārā būs iespēja uzzināt, kā sevi sagatavot, lai izvairītos no šī postošā stāvokļa. Uzzināsiet arī, kā rīkoties, ja ir aizdomas, ka izdegšana jau ir iestājusies. Klātesošajiem būs iespēja ar psiholoģiska testa palīdzību novērtēt savu izdegšanas līmeni.
Semināru vada Reinis Lazda - organizāciju psihologs, docents un pasniedzējs ar vairāk nekā 10 gadu pieredzi; Latvijas Psihologu apvienības valdes priekšsēdētājs; dažādu publikāciju un semināru autors. Pasniedzēja personīga iezīme: tieksme pēc zinātniskas precizitātes.
Lekcija notiks: 12. novembrī plkst. 18:30, Birojnīcā Berga Bazārā (Dzirnavu ielā 84 k-2)
Dalības maksa: 12 EUR
(maksājot uz vietas 15 EUR)
Vai esam gatavi Z paaudzei? Digitālā laikmeta bērni ģimenē un skolā. Divu lekciju cikls.
1. lekcija 30. oktobrī, plkst.18:30, Birojnīca Berga Bazārā
Pēdējās divās dekādēs Eiropā un arī ārpus tās robežām ir izaugusi paaudze, kam dzīve mediju vidē un digitālo tehnoloģiju izmantošana ikdienā, ir kļuvusi par normu. Šīs paaudzes pārstāvji ar tehnoloģijām darbojas gan mājās savai izklaidei, gan izmanto tās mācībām skolā, turklāt vēlētos tehnoloģiju integrēšanu izglītības jomā piedzīvot arvien biežāk un plašāk.
Digitālās tehnoloģijas ir izmainījušas bērnu dzīves Rietumu kultūrā tādā tempā un veidā, kādu neviens – ne tehnoloģiju ražotāji, ne skolotāji un vecāki, ne sociālo procesu pētnieki – nebija paredzējuši. Internets jeb globālais tīmeklis mūsdienās ir veicinājis ne tikai nebijušus demokratizācijas un decentralizācijas procesus, tas līdz nepazīšanai ir transformējis starppersonu komunikāciju un īpaši audzināšanu. Lekcijā tiks analizēts digitālās bērnības jēdziena, tā pētīšanas aktualitāte un konteksts. Noskaidrosim Z paaudzes raksturojumu, specifiskās iezīmes, vajadzības un iespējamos riskus viņu sociālajai rīcībspējai.
2. lekcija 6. novembrī, plkst.18:30, Birojnīca Berga Bazārā
Pēdējo gadu sociālo zinātņu pētījumi liecina, ka Eiropā par interneta lietotājiem pēdējos gados ir kļuvuši bērni, kuri ir jaunāki par pieciem gadiem, un viņu vecākiem gluži vienkārši trūkst pieredzes un pedagoģisku instrumentu, lai digitālās paaudzes bērnus audzinātu.
Šī lekcija būs mēģinājums rast dažas atbildes uz jautājumiem:
Kā mums – vecāko paaudžu pārstāvjiem – audzināt tā saucamās Z paaudzes pārstāvjus. Kādi ir audzināšanas mērķi, īpatnības un stili Z paaudzes kontekstā.
Par lektori
Zanda Rubene (Dr. paed., Mg. phil.) ir LU Pedagoģijas, psiholoģijas un mākslas fakultātes profesore. Studējusi filosofiju un pedagoģiju Latvijas Universitātē. Stažējusies Leipcigas, Tībingenas un Hamburgas universitātēs Vācijā. Lasa studiju kursus filozofijā, ētikā, izglītības filozofijā, kritiskajā domāšanā, medijpedagoģijā. Digitālās bērnības izpēte ir viena no viņas pētnieciskajām interesēm.
Dalības maksa par abām lekcijām: 25 EUR
Pieteikties
Dalību maksājot uz vietas, cena 30 EUR.
Degsme darba vietā: kā saglabāt un palielināt entuziasmu darbā
Motivācija ir visur - grāmatās, prezentācijās, lekcijās. Nereti kolēģi un paziņas man jautā, vai tiešām var par to pateikt vēl kaut ko. Tomēr problēma ir citur. Motivācija neapšaubāmi ir svarīga, bet tik daudz par to runājam tādēļ, ka līdz šim vēl neesam sapratuši, kā tā darbojas un kā to vadīt. Mani un citu psihologu pēdējo gadu pētījumi par iekšējo motivāciju jeb degsmi dod jaunu ieskatu, izskaidrojot, kā tā rodas un kā to sevī atraisīt. Ja cilvēks pats nezina, kā veidojas viņa motivācija, tad viņš var darbavietas mainīt nebeidzami, tik un tā atdursies pret vienām un tām pašām problēmām.
Mums visiem gribētos savu darbu veikt ar nepārejošu entuziasmu un prieku. Tomēr tas ne vienmēr sanāk. Kā uzturēt savu darba sparu ikdienā, kā nepazaudēt prieku un gandarījumu par paveikto? Meklēsim atbildes uz šiem jautājumiem seminārā “Degsme darba vietā: kā saglabāt un palielināt entuziasmu darbā”.
Semināru vadīs Latvijas Psihologu apvienības valdes priekšsēdētājs organizāciju psihologs Reinis Lazda. Viņa jaunākie pētījumi ir veltīti iekšējai darba motivācijai un degsmei darba vietā, kā arī citiem darba motivācijas jautājumiem.
Lekcija notiks: 29. oktobrī plkst. 18:30, Birojnīcā Berga Bazārā (Dzirnavu ielā 84 k-2)
Dalības maksa: 12 EUR
Dalību maksājot uz vietas, cena 15 EUR.
Izdegšana - kā no tās izvairīties un kā mazināt sekas
Seminārā būs iespēja uzzināt, kā sevi sagatavot, lai izvairītos no šī postošā stāvokļa. Uzzināsiet arī, kā rīkoties, ja ir aizdomas, ka izdegšana jau ir iestājusies. Klātesošajiem būs iespēja ar psiholoģiska testa palīdzību novērtēt savu izdegšanas līmeni.
Semināru vada Reinis Lazda - organizāciju psihologs, docents un pasniedzējs ar vairāk nekā 10 gadu pieredzi; Latvijas Psihologu apvienības valdes priekšsēdētājs; dažādu publikāciju un semināru autors. Pasniedzēja personīga iezīme: tieksme pēc zinātniskas precizitātes.
Lekcija notiks: 10. septembrī plkst. 18:30, Birojnīcā Berga Bazārā (Dzirnavu ielā 84 k-2)
Dalības maksa: 12 EUR (maksājot uz vietas 15 EUR)
Lekcija/diskusija H.Tumans: Demokrātija un vienvaldība senajā Grieķijā - saknes, būtība, attiecības
Attēlā:" Atēnu skola", Rafaēls Santī, 16.gs.
No senās Grieķijas mēs esam mantojuši ne tikai demokrātijas vārdu, bet arī priekšstatu par demokrātiju kā tādu. Vēlāk eiropieši attīstīja šo ideju, atskatoties uz grieķu paraugu. Bet grieķiem nebija, uz ko atskatīties, līdz ar to viņiem nācās pašiem „izgudrot” demokrātiju. Interesanti, ka šie paši grieķi radīja arī divus vienvaldības modeļus – monarhiju un diktatūru.
Pētot senās Grieķijas vēsturi, mēs labi redzam, ka lielā mērā tā veido prototipu jeb modeli vēlākās Eiropas vēsturiskajai attīstībai, jo attīstības stadijas abos gadījumos uzrāda apbrīnojamu līdzību. Tas liek mums uzmanīgāk ieskatīties senās Grieķijas vēsturiskajā pieredzē, lai labāk saprastu mūsdienu pasauli.
Šajā priekšlasījumā lektors stāstīs par abu svarīgāko politisko modeļu – demokrātijas un vienvaldības izcelsmi, būtību un savstarpējām attiecībām, analizēs apstākļus, kas veicināja abu sistēmu tapšanu, kā arī atklās un salīdzinās to dabu.
Par lektoru:
Lekcija notiks: 7. maijā plkst. 18:30, Birojnīcā Berga Bazārā (Dzirnavu ielā 84 k-2)
Dalības maksa: 6,50 EUR
Atcelts - Lekcija/diskusija: Vardarbība un Stambula. Kas tām ir kopīgs? Vai konvencija kaut ko risina?
Pēdējā laikā Latvijas sabiedrībā uzvirmojušas debates par tā dēvēto Stambulas konvenciju, un tās pozītīvo vai negatīvo iespaidu Latvijas sabiedrībā, tās vērtībās un tradīcijās.
Lekcijas/diskusija laikā tiks meklētas atbildes uz jautājumiem:
Kāpēc tapa Stambulas konvencija?
Kā tā ir saistīta ar vardarbības ģimenē mazināšanas problemātiku?
Ko nozīmē jēdzieni "gender ideology" jeb genderisms, un vai vispār šim jēdzienam ir saturs?
Kāda ir baznīcas loma Stambulas konvencijas parakstīšanas un ratifikācijas procesā?
Par lektori:
Laima Geikina LU Teoloģijas fakultātes profesore. SisDr. theol., Dr. paed., profesore, vadošā pētniece sistemātiskajā un praktiskajā teoloģijā. LZP eksperte teoloģijas un reliģiju zinātnes jomā. LU PPMF „ Skolotājs – profesionālās augstākās izglītības maģistrs” apakšprogrammas „Reliģijas un ētikas skolotājs” vadītāja. Profesoru padomes priekšsēdētāja. LU TF studiju programmu padomes priekšsēdētāja.
Lekcija notiks : 23. aprīlī plkst. 18:30, Birojnīcā Berga Bazārā (Dzirnavu ielā 84 k-2)
Dalības maksa: 6,50 EUR
Pieteikties
Lekciju cikls - Vai esam gatavi Z paaudzei? Digitālā laikmeta bērni ģimenē un skolā.
Aicinām uz Zandas Rubenes (LU profesore) divu lekciju/diskusiju ciklu par Z paaudzi (paaudze, kas dzimusi no 2000. līdz 2015. gadam), tās pārstāvju vajadzībām un sociālajiem paradumiem un komunikācijas īpatnībām, kas audzināšanas procesā gan vecākiem, gan pedagogiem bieži liek sastapties drīzāk ar jautājumiem, kā atbildēm.
1. lekcija 19. martā, plkst.18:30.
Pēdējās divās dekādēs Eiropā un arī ārpus tās robežām ir izaugusi paaudze, kam dzīve mediju vidē un digitālo tehnoloģiju izmantošana ikdienā, ir kļuvusi par normu. Šīs paaudzes pārstāvji ar tehnoloģijām darbojas gan mājās savai izklaidei, gan izmanto tās mācībām skolā, turklāt vēlētos tehnoloģiju integrēšanu izglītības jomā piedzīvot arvien biežāk un plašāk.
Digitālās tehnoloģijas ir izmainījušas bērnu dzīves Rietumu kultūrā tādā tempā un veidā, kādu neviens – ne tehnoloģiju ražotāji, ne skolotāji un vecāki, ne sociālo procesu pētnieki – nebija paredzējuši. Internets jeb globālais tīmeklis mūsdienās ir veicinājis ne tikai nebijušus demokratizācijas un decentralizācijas procesus, tas līdz nepazīšanai ir transformējis starppersonu komunikāciju un īpaši audzināšanu. Lekcijā tiks analizēts digitālās bērnības jēdziena, tā pētīšanas aktualitāte un konteksts. Noskaidrosim Z paaudzes raksturojumu, specifiskās iezīmes, vajadzības un iespējamos riskus viņu sociālajai rīcībspējai.
2. lekcija 26. martā, plkst.18:30.
Pēdējo gadu sociālo zinātņu pētījumi liecina, ka Eiropā par interneta lietotājiem pēdējos gados ir kļuvuši bērni, kuri ir jaunāki par pieciem gadiem, un viņu vecākiem gluži vienkārši trūkst pieredzes un pedagoģisku instrumentu, lai digitālās paaudzes bērnus audzinātu.
Šī lekcija būs mēģinājums rast dažas atbildes uz jautājumiem:
Kā mums – vecāko paaudžu pārstāvjiem – audzināt tā saucamās Z paaudzes pārstāvjus. Kādi ir audzināšanas mērķi, īpatnības un stili Z paaudzes kontekstā.
Par lektori
Zanda Rubene (Dr. paed., Mg. phil.) ir LU Pedagoģijas, psiholoģijas un mākslas fakultātes profesore. Studējusi filosofiju un pedagoģiju Latvijas Universitātē. Stažējusies Leipcigas, Tībingenas un Hamburgas universitātēs Vācijā. Lasa studiju kursus filozofijā, ētikā, izglītības filozofijā, kritiskajā domāšanā, medijpedagoģijā. Digitālās bērnības izpēte ir viena no viņas pētnieciskajām interesēm.
Kara medicīnas nozare Latvijas armijā Neatkarības kara laikā.
Frontes pārsienamais punkts 1919. – 1920. gadā, sižeta fotogrāfija (Latvijas Kara muzejs). Fotogrāfs Andrejs Liepiņš.
Lekcija “Kara medicīnas nozare Latvijas armijā Neatkarības kara laikā, 1919–1920” paredzēta visiem interesentiem. Tajā varēs uzzināt par militārās medicīnas aizsākumiem Latvijas Neatkarības kara laikā – armijas Sanitārās pārvaldes un kara medicīnas iestāžu izveidi un darbību, medicīnisko personālu (kara ārstiem un žēlsirdīgajām māsām), ievainotiem, kontuzētiem un slimiem karavīriem, kara ietekmi uz karavīru fizisko un garīgo veselību u.c. ar militāro medicīnu saistītiem jautājumiem.
Par lektori.
Inna Gīle ir LU Latvijas vēstures institūta zinātniskā asistente un Liepājas muzeja vēsturniece. Inna militārās medicīnas vēstures pētniecībai pievērsās pirms 8 gadiem. Šobrīd viņa aktīvi darbojas, lai popularizētu vēsturi – piedalās dažādos pasākumos un konferencēs, kā arī lasa populārzinātniskas lekcijas. Inna Gīle ir pirmā, kura padziļināti pievērsusies Latvijas militārās medicīnas vēstures izpētei un šobrīd strādā arī pie promocijas darba par šo tēmu. Līdz ar to klausītājiem būs lieliska iespēja ielūkoties vairāku gadu veikto pētījumu rezultātā.
Lekcija notiks 15. janvārī, plkst. 18:30.
Birojnīcā Berga Bazārā (Dzirnavu iela 84 k-2.).
Vai esam gatavi Z paaudzei? Digitālā laikmeta bērni ģimenē un skolā.
Lekcija/diskusija notiks 12. decembrī, plkst. 18:30, Birojnīca.
LU profesore Zanda Rubene aicina uz lekciju par Z paaudzi (paaudze, kas dzimusi no 2000. līdz 2015. gadam),tās pārstāvju vajadzībām un sociālajiem paradumiem un komunikācijas īpatnībām, kas audzināšanas procesā gan vecākiem, gan pedagogiem bieži liek sastapties drīzāk ar jautājumiem, kā atbildēm.
Pēdējās divāsdekādēs Eiropāunarī ārpus tās robežām ir izaugusi paaudze, kam dzīve mediju vidē un digitālo tehnoloģiju izmantošana ikdienā, ir kļuvusi par normu. Šīs paaudzes pārstāvji ar tehnoloģijām darbojas gan mājās savai izklaidei, gan izmanto tās mācībām skolā, turklāt vēlētos tehnoloģiju integrēšanu izglītības jomā piedzīvot arvien biežāk un plašāk.
Digitālās tehnoloģijas ir izmainījušas bērnu dzīves Rietumu kultūrā tādā tempā un veidā, kādu neviens – ne tehnoloģiju ražotāji, ne skolotāji un vecāki, ne sociālo procesu pētnieki – nebija paredzējuši. Internets jeb globālais tīmeklis mūsdienās ir veicinājis ne tikai nebijušus demokratizācijas un decentralizācijas procesus, tas līdz nepazīšanai ir transformējis starppersonu komunikāciju un īpaši audzināšanu. Pēdējo gadu sociālo zinātņu pētījumi liecina, ka Eiropā par interneta lietotājiem pēdējos gados ir kļuvuši bērni, kuri ir jaunāki par pieciem gadiem, un viņu vecākiem gluži vienkārši trūkst pieredzes un pedagoģisku instrumentu, lai digitālās paaudzes bērnus audzinātu.
Šis lekcija būs mēģinājums rast dažas atbildes uz jautājumiem:
Kas un kādi viņi ir – mūsdienu bērni? Kādas ir šīs paaudzes pārstāvju specifiskās iezīmes un kā viņi vēlas sadarboties ar citām paaudzēm? Kā mums – vecāko paaudžu pārstāvjiem – audzināt tā saucamās Z paaudzes pārstāvjus.
Par lektori
Zanda Rubene (Dr. paed., Mg. phil.) ir LU Pedagoģijas, psiholoģijas un mākslas fakultātes profesore. Studējusi filosofiju un pedagoģiju Latvijas Universitātē. Stažējusies Leipcigas, Tībingenas un Hamburgas universitātēs Vācijā. Lasa studiju kursus filozofijā, ētikā, izglītības filozofijā, kritiskajā domāšanā, medijpedagoģijā. Digitālās bērnības izpēte ir viena no viņas pētnieciskajām interesēm.
Lekcija 12. decembrī, plkst. 18:30, Birojnīca.
Lekcija: Millenium paaudze – izaicinājumi darba devējiem, vecākiem un pedagogiem.
Lekcijas - Millenium paaudze – izaicinājumi darba devējiem, vecākiem un pedagogiem atkārtojums 2018.gada 29. janvārī, plkst. 18:30, Birojnīca.
LU profesore Zanda Rubene piedāvā lekciju par tā saucamo Millenium paaudzi (paaudze, kas rietumu kultūrā dzimusi no 1980. līdz 2000. gadam), tās pārstāvju vajadzībām un sociālajiem paradumiem un to radītajiem izaicinājumus gan vecākiem, gan pedagogiem, gan darba devējiem.
Pētnieki apgalvo, ka mūsdienu pieaugušie uzskatāmi par pēdējo paaudzi vecajā civilizācijā un par pirmo – jaunajā, tādējādi komunikācijā ar jauniešiem viņi piedzīvo tā saucamo “tagadnes šoku”, kas izpaužas kā savas autoritātes vai profesionālās pratības izjūtas zudums.
Pēdējos gados pētījumi par bērnu un jauniešu kultūru sociālajās zinātnēs ir kļuvusi par aktuālu tēmu. Globālās pārmaiņas sabiedrībā ir būtiski mainījušas bērnu un jauniešu sociālos paradumus, tie radikāli atšķiras, piemēram, no 20. gs. 70. g. augušo bērnu ikdienas darbībām, vērtību izpratnes, dzīves mērķiem. Tādējādi pieaugušo priekšstati par to ”kā vajadzētu un kā būtu pareizi” neatbilst bērnu un jauniešu priekšstatiem. Nepārzinot jauniešu vajadzības un paradumus, nav iespējams uz tām adekvāti reaģēt, līdz ar to arī prasības, ko izvirza pieaugušie, netiek apmierinātas viņiem pieņemamā veidā, tamdēļ zinātnieku interese par bērnības un jaunības pētīšanu mūsdienās ir likumsakarīga. Viņi nosauc bērnu un jauniešu kultūru par atšķirīgu, nezināmu un nesaprotamu. Pētījumos par šo tēmu ir ieinteresēti gan uzņēmumu vadītāji, gan izglītības sistēmas pārstāvji, gan tie, kam ar jauniešiem jāsadzīvo ikdienā.
ī lekcija būs mēģinājums rast dažas atbildes uz pieaugušajiem svarīgiem jautājumiem:
Kas un kādi viņi ir – mūsdienu bērni un jaunieši? Kā viņi uztver šo pasauli, ko viņi vēlas dzīvē sasniegt? Kādas ir šīs paaudzes pārstāvju specifiskās iezīmes un kā viņi vēlas sadarboties ar citām paaudzēm? Kā mums – vecāko paaudžu pārstāvjiem – veiksmīgi sadarboties ar Millenium paaudzes pārstāvjiem.
Zanda Rubene (Dr. paed., Mg. phil.) ir LU Pedagoģijas, psiholoģijas un mākslas fakultātes profesore. Studējusi filosofiju un pedagoģiju Latvijas Universitātē. Stažējusies Leipcigas, Tībingenas un Hamburgas universitātēs Vācijā. Lasa studiju kursus filozofijā, ētikā, izglītības filozofijā, kritiskajā domāšanā, medijpedagoģijā. Digitālās bērnības izpēte ir viena no viņas pētnieciskajām interesēm.
Lekcija notiks 2018. gada 29. janvārī , plkst. 18:30.
Birojnīcā Berga Bazārā (Dzirnavu iela 84 k-2.).
Dalības maksa: 10,50 EUR. Pieteikties.
Izpārdots. Lekcija: Millenium paaudze – izaicinājumi darba devējiem, vecākiem un pedagogiem.
LEKCIJA IZPĀRDOTA.
Lekcijas - Millenium paaudze – izaicinājumi darba devējiem, vecākiem un pedagogiem atkārtojums 7. novembrī, plkst. 18:30, Birojnīca.
LU profesore Zanda Rubene piedāvā lekciju par tā saucamo Millenium paaudzi (paaudze, kas rietumu kultūrā dzimusi no 1980. līdz 2000. gadam), tās pārstāvju vajadzībām un sociālajiem paradumiem un to radītajiem izaicinājumus gan vecākiem, gan pedagogiem, gan darba devējiem.
Pētnieki apgalvo, ka mūsdienu pieaugušie uzskatāmi par pēdējo paaudzi vecajā civilizācijā un par pirmo – jaunajā, tādējādi komunikācijā ar jauniešiem viņi piedzīvo tā saucamo “tagadnes šoku”, kas izpaužas kā savas autoritātes vai profesionālās pratības izjūtas zudums.
Pēdējos gados pētījumi par bērnu un jauniešu kultūru sociālajās zinātnēs ir kļuvusi par aktuālu tēmu. Globālās pārmaiņas sabiedrībā ir būtiski mainījušas bērnu un jauniešu sociālos paradumus, tie radikāli atšķiras, piemēram, no 20. gs. 70. g. augušo bērnu ikdienas darbībām, vērtību izpratnes, dzīves mērķiem. Tādējādi pieaugušo priekšstati par to ”kā vajadzētu un kā būtu pareizi” neatbilst bērnu un jauniešu priekšstatiem. Nepārzinot jauniešu vajadzības un paradumus, nav iespējams uz tām adekvāti reaģēt, līdz ar to arī prasības, ko izvirza pieaugušie, netiek apmierinātas viņiem pieņemamā veidā, tamdēļ zinātnieku interese par bērnības un jaunības pētīšanu mūsdienās ir likumsakarīga. Viņi nosauc bērnu un jauniešu kultūru par atšķirīgu, nezināmu un nesaprotamu. Pētījumos par šo tēmu ir ieinteresēti gan uzņēmumu vadītāji, gan izglītības sistēmas pārstāvji, gan tie, kam ar jauniešiem jāsadzīvo ikdienā.
ī lekcija būs mēģinājums rast dažas atbildes uz pieaugušajiem svarīgiem jautājumiem:
Kas un kādi viņi ir – mūsdienu bērni un jaunieši? Kā viņi uztver šo pasauli, ko viņi vēlas dzīvē sasniegt? Kādas ir šīs paaudzes pārstāvju specifiskās iezīmes un kā viņi vēlas sadarboties ar citām paaudzēm? Kā mums – vecāko paaudžu pārstāvjiem – veiksmīgi sadarboties ar Millenium paaudzes pārstāvjiem.
Zanda Rubene (Dr. paed., Mg. phil.) ir LU Pedagoģijas, psiholoģijas un mākslas fakultātes profesore. Studējusi filosofiju un pedagoģiju Latvijas Universitātē. Stažējusies Leipcigas, Tībingenas un Hamburgas universitātēs Vācijā. Lasa studiju kursus filozofijā, ētikā, izglītības filozofijā, kritiskajā domāšanā, medijpedagoģijā. Digitālās bērnības izpēte ir viena no viņas pētnieciskajām interesēm.
Lekcija notiks 7.novembrī, plkst. 18:30.
Birojnīcā Berga Bazārā (Dzirnavu iela 84 k-2.).
Dalības maksa: 12,00 EUR. Pieteikties.
Harijs Tumans: Sieviete, mīlestība un ģimene senajā Grieķijā
Kāda bija sievietes, mīlestības un ģimenes loma senās Grieķijas sabiedrībā? Kā sievietes stāvoklis sabiedrībā un ģimenes vērtības ietekmēja tā laika sabiedrības attīstību? Ko varam attiecināt uz mūsdienām un kas būtu jāņem vērā no vēsturiskās pieredzes?
Lekcijā aplūkosim:
Iepazīsim kāda bija sievietes lomu ģimenē un sabiedrībā, atsevišķi apskatot, kāda attieksme pret sievieti pastāvēja vīriešu sabiedrībā.
Analizēsim sengrieķu ģimenes modeli un dzimumu lomas tajā.
Lekcija notiks 29.martā. plkst. 18:00, Birojnīcā Berga Bazārā (Dzirnavu iela 84 k-2.).
Dalības maksa: 6,00 EUR. Pieteikties.
Par lektoru: Harijs Tumans ir vēstures zinātņu doktors, LU Vēstures un Filozofijas fakultātes profesors. Lasa lekcijas arī Latvijas Kultūras Akadēmijā. Studējis Latvijas Universitātē un Ļeņingradas – Sanktpēterburgas Universitātē, kur specializējies antīkajā vēsturē. Balvas “Gada vēsturnieks Latvijā 2015” ieguvējs. Personīgais blogs - http://blogi.lu.lv/harijs.
Deniss Hanovs. Nacionālisms pēc nācijas: piederība un demokrātija
Mūsdienu Eiropā, kas nereti saplūst ar Eiropas Savienības tiesiskām un kultūras robežām, nācijas fenomens pieredz straujākās un dziļākās pārmaiņas kopš jēdziena izplatīšanās 18. gs. beigās - 19.gs. sākumā. Mainās, pazūd, tiek apšaubīti vairāki tās pamatelementi un raksturojumi, to vidū “asiņu un zemes” kopienas modelis jeb KULTŪRNĀCIJA, kas Austrumeiropā, 20. gs. traģisko pārrāvumu dēļ valstu neatkarības procesos nespēja transformēties un ir “iestrēdzis” tautiskā romantisma priekšstatos.
Kādi
riski demokrātijai nāk no etniskā nacionālisma? Kā nacionālisms spēj apdraudēt
drošību un kā iespējams stiprināt
demokrātiju multietniskās, 20. gs.
traumatizētās sabiedrībās?
Vienlaicīgi ar nācijas koncepta “iekonservēšanos” Austrumeiropā ir lieli izaicinājumi - nesenās vēstures rezultātā nācijas nespēj saglabāt sevi
kā slēgtas etniski-lingvistiskas kopienas, jo šī monolītisma cena ir vairāku grupu simboliska un politiska marginalizācija, kas savukārt vājina sabiedrības drošību, kas ir cieši saistīta ar konsensu par demokrātiskas valsts vērtībām.
Paralēli Rietumeiropā attīstās līdzīgi procesi, kad nācija sāk iegūt etniski-reliģiskus vaibstus un palielinās labējais radikālisms, kas arī nespēj atrisināt ne vienu no t.s. jauno imigrantu iekļaušanas problēmām.
Nacionālisms, kas “tulko” politiskus izaicinājumus romantiski-slēgtas
kopienas “formātā” palielina marginalizācijas un
radikālizācijas riskus Eiropas valstu politiskajā kultūrā un sāk
apdraudēt demokrātijas kultūru, kas ir primāra, salīdzinot ar
etniskās nācijas šķietamo
drošību.
Lekcijas
laikā netiks sniegtas pareizas atbildes, bet tiks uzdoti jautājumi,
izteiktas versijas un kopā ar klausītājiem tiks meklētas
iespējamās atbildes.
Par lektoru: Deniss Hanovs, humanitātāro zinātņu doktors, kultūrpētnieks. Pasniedzējs vairākās Latvijas augstskolās. Veicis zinātnisko darbu Vācijas universitātēs un Oksfordas Universitātē. Vairāk kā 70 zinātnisku rakstu autors, tai skaitā (2 monogrāfiju, 3 pētījumu autors, vairāku grāmatu līdzautors).
Lekcija notiks 28. oktobrī plkst. 18:00, Birojnīcā Berga Bazārā.
Dalības maksa: 6 EUR. Pieteikties.
.Aicina uz Tibetas kultūras dienām Rīgā
Nedēļas nogalē – 8. un 9. oktobrī Rīgā norisināsies Tibetas kultūras dienas, kur ikvienam apmeklētājam būs iespēja piedalīties dažādās bezmaksas aktivitātēs, kas aptvers plašu tēmu loku – no tibetiešu valodas līdz pat medicīnai no pagātnes līdz mūsdienām. Aktivitātes notiks Birojnīcā, Cydonia Gastropub un vīna bārā Garage, Elizabetes ielā.
Harijs Tumans: Pirmā globalizācijas pieredze senajā pasaulē
Foto: Aiga Dambe, LV portāls.
"Šodien Latvijas sabiedrībā daudz tiek runāts par globalizāciju, tās iespaidu uz latviešu kultūru un varbūtējo draudu tās identitātei. Ir dzirdamas gan optimistiskas, gan pesimistiskas prognozes, gan vieniem, gan otriem ir savi pamatojumi. Visas mūsu vīzijas slēpjas nezināmā nākotnē, un par to patiesumu mēs uzzināsim tikai tad, kad nākotne būs kļuvusi par tagadni. Tomēr, mēs varam mēģināt labāk saprast to, kas, iespējams, mūs sagaida rīt, ieskatoties pagātnes pieredzē. Globalizācija nav jauna un nepazīstama parādība, kā tas varbūt mums šķiet. Tas ir tas pats vecais, labais divritenis, kas izgudrots ilgi pirms mums."*
Lai runātu par globalizāciju pagātnē, vispirms jāsaprot, kādas parādības raksturo šo procesu vispār. Lekcijas mērķis nav sniegt precīzu globalizācijas definīciju, bet gan atklāt pamatu vēsturiskām analoģijām. Tajā tiks aplūkotas:
Lekcija notiks 15.09. plkst. 19:00, Birojnīcā Berga Bazārā (Dzirnavu iela 84 k-2.).
Dalības maksa: 6,00 EUR. Pieteikties.
Par lektoru: Harijs Tumans vēstures zinātņu doktors. Studējis Latvijas Universitātē un Ļeņingradas – Sanktpēterburgas Universitātē. Specializējies antīkajā vēsturē. Kopš 2001 Asociētais Profesors LU Vēstures un Filozofijas fakultātē. Pasniedz LU un LKA. Balvas “Gada vēsturnieks Latvijā 2015” ieguvējs. Personīgais blogs - http://blogi.lu.lv/harijs.
* - http://blogi.lu.lv/harijs/2009/10/26/globalizacija-vestures-konteksta/
Islāms un kristietība: vai civilizāciju sadursme tomēr notiek? Lekciju/diskusiju cikls ar teoloģijas profesori Laimu Geikinu
Mainoties pasaulei un pieaugot cilvēku mobilitātei, kā arī dažādu starptautisku draudu ietekmē, arī pie mums aizvien vairāk ierodas dažādu kultūru un reliģiju pārstāvji. Patlaban un nākotnē arvien vairāk saskarsimies ar islāma kultūrai un reliģijai piederošiem cilvēkiem.
Lai vairāk uzzinātu par islāma kultūru, reliģiju un tās daudzveidību aicinām apmeklēt teoloģijas profesores Laimas Geikinas trīs lekciju/diskusiju ciklu
Islāms un kristietība: vai civilizāciju sadursme tomēr notiek?
 Laima Geikina LU Teoloģijas profesore |
Pirmā lekcija: Daudzveidīgais Islāms. 7. aprīlī, plkst. 18.30 Birojnīcā Berga Bazārā
Tiks apskatītas reliģijas un kultūras mijattiecības, reliģiju daudzveidīgo dabu un Islāma dažādos virzienus un kustības.
- Reliģijai ir nozīmīga loma kultūrā, bet ne vienmēr kultūras noteiktu uzvedību rosina reliģiska pārliecība
- Islāms kā jebkura reliģija ir heterogēna un sastāv no dažādiem virzieniem un kustībām
- Mūsdienās sabiedrība ir sašķelta nevis reliģiskās vai etniskās grupās, bet gan iekļaujošas/atvērtas/kontekstuālas un izslēdzošas/reducējošas/pretnostatošas domāšanas grupās
Otrā lekcija: Islāms un sieviete. 29. aprīlī, plkst. 17.30 Birojnīcā Berga Bazārā
Lekcijā atklāsim attieksmi pret sievieti dažādās reliģijās, īpaši pievēršot uzmanību islāmam.
- Visu reliģiju antropoloģiskie uzstādījumi runā par sievietes vērtību un cieņu pret sievieti
- Islāma raksti, prakse, dažādie sociālie konteksti atklāj dažādas interpretācijas un attieksmes pret sievieti dažādās valstīs
- Pašu sieviešu balsis ir nozīmīgas diskusijās par sieviešu situāciju Islāmā mūsdienās
Trešā lekcija: Islāms un migrācija. 5. maijs, plkst. 18.30 Birojnīcā Berga Bazārā
Tiks aplūkoti migrācijas procesu ietekmējošie faktori, musulmaņu īpatsvars migrācijas plūsmā un Eiropas kultūru mijattiecības ar musulmaņu migrantu kopienām pēdējo dekāžu laikā.
- Migrācija ir pastāvējusi vienmēr, tomēr globalizācija un inform. kommunikāciju tehnoloģiju spiediena rezultātā migrācijas apjoms pēdējā laikā Eiropā pieaug
- Musulmaņi ir nozīmīgākā migrantu daļa, bet tas nenozīmē, ka visi migranti ir radikalizēti musulmaņi un potenciāls terorisma draudiem
- Eiropas valstu musulmaņu integrācija līdz šim ir bijusi neveiksmīga un nav tikusi apzināta kā problēma, tāpēc visiem kopā jāmeklē radoši risinājumi
Par lektoru. Laimu Geikinu LU Teoloģijas fakultātes profesore. SisDr. theol., Dr. paed., profesore, vadošā pētniece sistemātiskajā un praktiskajā teoloģijā. LZP eksperte teoloģijas un reliģiju zinātnes jomā. LU PPMF „ Skolotājs – profesionālās augstākās izglītības maģistrs” apakšprogrammas „Reliģijas un ētikas skolotājs” vadītāja. Profesoru padomes priekšsēdētāja. LU TF studiju programmu padomes priekšsēdētāja.
Dalības maksa: Vienai lekcijai - 5 €, divām lekcijām - 9 €, trīs lekcijām - 12 €.
Pieteikties
Saziņai - birojnica.info@gmail.com, 29221775, 67288407.
Lekcija/diskusija ar Viesturu Rudzīti. Ģimenes attīstības vēsture un alkoholisms.
(No intervijas, žurnāls ANNAS PSIHOLOĢIJA/SKATIES.LV “KĀPĒC MĪĻOTAIS VĪRIETIS DZER?” 12.12.2015)
...Savā blogā tu raksti, ka “aiz katra dzeroša vīrieša stāv māte”. Kā to saprast?
Lai mazinātu risku iestrēgt atkarības fāzē vēlāk dzīvē, katra cilvēka pirmajam gadam šajā pasaulē būtu jābūt tik kvalitatīvam un drošības sajūtu sniedzošam, ka vēlāk viņu varētu šaut kaut kosmosā, un viņš to pārdzīvos. Cilvēkam nav lielāka zaudējuma dzīvē kā paša piedzimšana, tāpēc, ja izdodas pārdzīvot šo zaudējumu, esam pabeiguši pirmo svarīgāko dzīves skolu un mums izveidojas droša piesaiste. Un tas nozīmē, ka vēlākajiem zaudējumiem nebūs vairs tik lielas izredzes izsist mūs no sliedēm...
Ģimenēs, kuras skārušas alkoholisma problēmas, pētījumi parāda, kā sabrūk Tēva loma, kā tas ietekmē Mātes lomu, kā arī, kādas lomu izvēles šie notikumi piedāvā bērniem.
Šīs zināšanas iespējams piemērot paplašināti, alkoholisms ir tikai tāds palielināmais stikls, kas visu rāda spilgtāk. Tur var ieraudzīt arī šo to, kas noder sabiedrības attīstības likumsakarību pārdomāšanai.
Par lektoru Viesturu Rudzīti:
www.viestursrudzitis.lv/
Dalības maksa: 12 EUR. Pieteikties lekcijai.
Saziņai: birojnica.info@gmail.com, m.t. 29221775
0
