Lekcija/diskusija H.Tumans: Demokrātija un vienvaldība senajā Grieķijā - saknes, būtība, attiecības

Attēlā:" Atēnu skola", Rafaēls Santī, 16.gs.

No senās Grieķijas mēs esam mantojuši ne tikai demokrātijas vārdu, bet arī priekšstatu par demokrātiju kā tādu. Vēlāk eiropieši attīstīja šo ideju, atskatoties uz grieķu paraugu. Bet grieķiem nebija, uz ko atskatīties, līdz ar to viņiem nācās pašiem „izgudrot” demokrātiju. Interesanti, ka šie paši grieķi radīja arī divus vienvaldības modeļus – monarhiju un diktatūru. 

Pētot senās Grieķijas vēsturi, mēs labi redzam, ka lielā mērā tā veido prototipu jeb modeli vēlākās Eiropas vēsturiskajai attīstībai, jo attīstības stadijas abos gadījumos uzrāda apbrīnojamu līdzību. Tas liek mums uzmanīgāk ieskatīties senās Grieķijas vēsturiskajā pieredzē, lai labāk saprastu mūsdienu pasauli. 

Šajā priekšlasījumā lektors stāstīs par abu svarīgāko politisko modeļu – demokrātijas un vienvaldības izcelsmi, būtību un savstarpējām attiecībām, analizēs apstākļus, kas veicināja abu sistēmu tapšanu, kā arī atklās un salīdzinās to dabu. 

Par lektoru:

Harijs Tumans ir vēstures zinātņu doktors, LU Vēstures un Filozofijas fakultātes profesors. Lasa lekcijas arī Latvijas Kultūras Akadēmijā. Studējis Latvijas Universitātē un Ļeņingradas – Sanktpēterburgas Universitātē, kur specializējies antīkajā vēsturē. Balvas “Gada vēsturnieks Latvijā 2015” ieguvējs. Personīgais blogs  - http://blogi.lu.lv/harijs.

Lekcija notiks: 7. maijā plkst. 18:30, Birojnīcā Berga Bazārā (Dzirnavu ielā 84 k-2)

Dalības maksa: 6,50 EUR

Pieteikties

Atcelts - Lekcija/diskusija: Vardarbība un Stambula. Kas tām ir kopīgs? Vai konvencija kaut ko risina?

Par lektori:

                                                                                                          

Laima Geikina LU Teoloģijas fakultātes profesore. SisDr. theol., Dr. paed., profesore, vadošā pētniece sistemātiskajā un praktiskajā teoloģijā. LZP eksperte teoloģijas un reliģiju zinātnes jomā. LU PPMF „ Skolotājs – profesionālās augstākās izglītības maģistrs” apakšprogrammas „Reliģijas un ētikas skolotājs” vadītāja. Profesoru padomes priekšsēdētāja. LU TF studiju programmu padomes priekšsēdētāja.

Lekcija notiks : 23. aprīlī plkst.  18:30, Birojnīcā Berga Bazārā (Dzirnavu ielā 84 k-2)

Dalības maksa: 6,50 EUR 
Pieteikties

Lekciju cikls - Vai esam gatavi Z paaudzei? Digitālā laikmeta bērni ģimenē un skolā.

Aicinām uz Zandas Rubenes (LU profesore) divu lekciju/diskusiju ciklu par Z paaudzi (paaudze, kas dzimusi no 2000. līdz 2015. gadam), tās pārstāvju vajadzībām un sociālajiem paradumiem un komunikācijas īpatnībām, kas audzināšanas procesā gan vecākiem, gan pedagogiem bieži liek sastapties drīzāk ar jautājumiem, kā atbildēm.

1. lekcija 19. martā, plkst.18:30. 
Pēdējās divās dekādēs Eiropā un arī ārpus tās robežām ir izaugusi paaudze, kam dzīve mediju vidē un digitālo tehnoloģiju izmantošana ikdienā, ir kļuvusi par normu. Šīs paaudzes pārstāvji ar tehnoloģijām darbojas gan mājās savai izklaidei, gan izmanto tās mācībām skolā, turklāt vēlētos tehnoloģiju integrēšanu izglītības jomā piedzīvot arvien biežāk un plašāk. 

Digitālās tehnoloģijas ir izmainījušas bērnu dzīves Rietumu kultūrā tādā tempā un veidā, kādu neviens – ne tehnoloģiju ražotāji, ne skolotāji un vecāki, ne sociālo procesu pētnieki – nebija paredzējuši. Internets jeb globālais tīmeklis mūsdienās ir veicinājis ne tikai nebijušus demokratizācijas un decentralizācijas procesus, tas līdz nepazīšanai ir transformējis starppersonu komunikāciju un īpaši audzināšanu. Lekcijā tiks analizēts digitālās bērnības jēdziena, tā pētīšanas aktualitāte un konteksts. Noskaidrosim Z paaudzes raksturojumu, specifiskās iezīmes, vajadzības un iespējamos riskus viņu sociālajai rīcībspējai.

2. lekcija 26. martā, plkst.18:30. 
Pēdējo gadu sociālo zinātņu pētījumi liecina, ka Eiropā par interneta lietotājiem pēdējos gados ir kļuvuši bērni, kuri ir jaunāki par pieciem gadiem, un viņu vecākiem gluži vienkārši trūkst pieredzes un pedagoģisku instrumentu, lai digitālās paaudzes bērnus audzinātu.
Šī lekcija būs mēģinājums rast dažas atbildes uz jautājumiem:
Kā mums – vecāko paaudžu pārstāvjiem – audzināt tā saucamās Z paaudzes pārstāvjus. Kādi ir audzināšanas mērķi, īpatnības un stili Z paaudzes kontekstā.

Par lektori

Zanda Rubene (Dr. paed., Mg. phil.) ir LU Pedagoģijas, psiholoģijas un mākslas fakultātes profesore. Studējusi filosofiju un pedagoģiju Latvijas Universitātē. Stažējusies Leipcigas, Tībingenas un Hamburgas universitātēs Vācijā. Lasa studiju kursus filozofijā, ētikā, izglītības filozofijā, kritiskajā domāšanā, medijpedagoģijā. Digitālās bērnības izpēte ir viena no viņas pētnieciskajām interesēm.

Pietekties.

Kara medicīnas nozare Latvijas armijā Neatkarības kara laikā.

Frontes pārsienamais punkts 1919. – 1920. gadā, sižeta fotogrāfija (Latvijas Kara muzejs). Fotogrāfs Andrejs Liepiņš.

Lekcija “Kara medicīnas nozare Latvijas armijā Neatkarības kara laikā, 1919–1920” paredzēta visiem interesentiem. Tajā varēs uzzināt par militārās medicīnas aizsākumiem Latvijas Neatkarības kara laikā – armijas Sanitārās pārvaldes un kara medicīnas iestāžu izveidi un darbību, medicīnisko personālu (kara ārstiem un žēlsirdīgajām māsām), ievainotiem, kontuzētiem un slimiem karavīriem, kara ietekmi uz karavīru fizisko un garīgo veselību u.c. ar militāro medicīnu saistītiem jautājumiem.

Par lektori. 

Inna Gīle ir LU Latvijas vēstures institūta zinātniskā asistente un Liepājas muzeja vēsturniece. Inna militārās medicīnas vēstures pētniecībai pievērsās pirms 8 gadiem. Šobrīd viņa aktīvi darbojas, lai popularizētu vēsturi – piedalās dažādos pasākumos un konferencēs, kā arī lasa populārzinātniskas lekcijas. Inna Gīle ir pirmā, kura padziļināti pievērsusies Latvijas militārās medicīnas vēstures izpētei un šobrīd strādā arī pie promocijas darba par šo tēmu. Līdz ar to klausītājiem būs lieliska iespēja ielūkoties vairāku gadu veikto pētījumu rezultātā.

Lekcija notiks 15. janvārī, plkst. 18:30. 

Birojnīcā Berga Bazārā (Dzirnavu iela 84 k-2.).

Pieteikties.

Vai esam gatavi Z paaudzei? Digitālā laikmeta bērni ģimenē un skolā.

Lekcija/diskusija notiks 12. decembrī, plkst. 18:30, Birojnīca.

LU profesore Zanda Rubene aicina uz lekciju par Z paaudzi (paaudze, kas dzimusi no 2000. līdz 2015. gadam),tās pārstāvju vajadzībām un sociālajiem paradumiem un komunikācijas īpatnībām, kas  audzināšanas procesā gan vecākiem, gan pedagogiem bieži liek sastapties drīzāk ar jautājumiem, kā atbildēm. 

Pēdējās divāsdekādēs Eiropāunarī ārpus tās robežām ir izaugusi paaudze, kam dzīve mediju vidē un digitālo tehnoloģiju izmantošana ikdienā, ir kļuvusi par normu. Šīs paaudzes pārstāvji ar tehnoloģijām darbojas gan mājās savai izklaidei, gan izmanto tās mācībām skolā, turklāt vēlētos tehnoloģiju integrēšanu izglītības jomā piedzīvot arvien biežāk un plašāk. 

Digitālās tehnoloģijas ir izmainījušas bērnu dzīves Rietumu kultūrā tādā tempā un veidā, kādu neviens – ne tehnoloģiju ražotāji, ne skolotāji un vecāki, ne sociālo procesu pētnieki –  nebija paredzējuši. Internets jeb globālais tīmeklis mūsdienās ir veicinājis ne tikai nebijušus demokratizācijas un decentralizācijas procesus, tas  līdz nepazīšanai ir transformējis starppersonu komunikāciju un īpaši audzināšanu. Pēdējo gadu sociālo zinātņu pētījumi liecina, ka Eiropā par interneta lietotājiem pēdējos gados ir kļuvuši bērni, kuri ir jaunāki par pieciem gadiem, un viņu vecākiem gluži vienkārši trūkst pieredzes un pedagoģisku instrumentu, lai digitālās paaudzes bērnus audzinātu.

Šis lekcija būs mēģinājums rast dažas atbildes uz jautājumiem:

Kas un kādi viņi ir – mūsdienu bērni?  Kādas ir šīs paaudzes pārstāvju specifiskās iezīmes un kā viņi vēlas sadarboties ar citām paaudzēm? Kā mums – vecāko paaudžu pārstāvjiem – audzināt tā saucamās Z paaudzes pārstāvjus.

Par lektori

Zanda Rubene (Dr. paed., Mg. phil.) ir LU Pedagoģijas, psiholoģijas un mākslas fakultātes profesore. Studējusi filosofiju un pedagoģiju Latvijas Universitātē. Stažējusies Leipcigas, Tībingenas un Hamburgas universitātēs Vācijā. Lasa studiju kursus filozofijā, ētikā, izglītības filozofijā, kritiskajā domāšanā, medijpedagoģijā. Digitālās bērnības izpēte ir viena no viņas pētnieciskajām interesēm.

Lekcija 12. decembrī, plkst. 18:30, Birojnīca. 

Pietekties. 

Lekcija: Millenium paaudze – izaicinājumi darba devējiem, vecākiem un pedagogiem.

Lekcijas - Millenium paaudze – izaicinājumi darba devējiem, vecākiem un pedagogiem atkārtojums  2018.gada 29. janvārī, plkst. 18:30, Birojnīca.

LU profesore Zanda Rubene piedāvā  lekciju par tā saucamo Millenium paaudzi (paaudze, kas rietumu kultūrā dzimusi no 1980. līdz 2000. gadam), tās pārstāvju vajadzībām un sociālajiem paradumiem un to radītajiem izaicinājumus gan vecākiem, gan pedagogiem, gan darba devējiem.

Pētnieki apgalvo, ka mūsdienu pieaugušie uzskatāmi par pēdējo paaudzi vecajā civilizācijā un par pirmo – jaunajā, tādējādi komunikācijā ar jauniešiem viņi piedzīvo tā saucamo “tagadnes šoku”, kas izpaužas kā savas autoritātes vai profesionālās pratības izjūtas zudums.

Pēdējos gados pētījumi par bērnu un jauniešu kultūru sociālajās zinātnēs ir kļuvusi par aktuālu tēmu. Globālās pārmaiņas sabiedrībā ir būtiski mainījušas bērnu un jauniešu sociālos paradumus, tie radikāli atšķiras, piemēram, no 20. gs. 70. g. augušo bērnu ikdienas darbībām, vērtību izpratnes, dzīves mērķiem. Tādējādi pieaugušo priekšstati par to ”kā vajadzētu un kā būtu pareizi” neatbilst bērnu un jauniešu priekšstatiem. Nepārzinot jauniešu vajadzības un paradumus, nav iespējams uz tām adekvāti reaģēt, līdz ar to arī prasības, ko izvirza pieaugušie, netiek apmierinātas viņiem pieņemamā veidā, tamdēļ zinātnieku interese par bērnības un jaunības pētīšanu mūsdienās ir likumsakarīga. Viņi nosauc bērnu un jauniešu kultūru par atšķirīgu, nezināmu un nesaprotamu. Pētījumos par šo tēmu ir ieinteresēti gan uzņēmumu vadītāji, gan izglītības sistēmas pārstāvji, gan tie, kam ar jauniešiem jāsadzīvo ikdienā.

ī lekcija būs mēģinājums rast dažas atbildes uz pieaugušajiem svarīgiem jautājumiem:

Kas un kādi viņi ir – mūsdienu bērni un jaunieši?  Kā viņi uztver šo pasauli, ko viņi vēlas dzīvē sasniegt? Kādas ir šīs paaudzes pārstāvju specifiskās iezīmes un kā viņi vēlas sadarboties ar citām paaudzēm? Kā mums – vecāko paaudžu pārstāvjiem – veiksmīgi sadarboties ar Millenium paaudzes pārstāvjiem.

Zanda Rubene (Dr. paed., Mg. phil.) ir LU Pedagoģijas, psiholoģijas un mākslas fakultātes profesore. Studējusi filosofiju un pedagoģiju Latvijas Universitātē. Stažējusies Leipcigas, Tībingenas un Hamburgas universitātēs Vācijā. Lasa studiju kursus filozofijā, ētikā, izglītības filozofijā, kritiskajā domāšanā, medijpedagoģijā. Digitālās bērnības izpēte ir viena no viņas pētnieciskajām interesēm.

Lekcija notiks 2018. gada 29. janvārī , plkst. 18:30. 

Birojnīcā Berga Bazārā (Dzirnavu iela 84 k-2.).

Dalības maksa: 10,50 EUR.  Pieteikties.

Izpārdots. Lekcija: Millenium paaudze – izaicinājumi darba devējiem, vecākiem un pedagogiem.

 

Lekcijas - Millenium paaudze – izaicinājumi darba devējiem, vecākiem un pedagogiem atkārtojums  7. novembrī, plkst. 18:30, Birojnīca.

LU profesore Zanda Rubene piedāvā  lekciju par tā saucamo Millenium paaudzi (paaudze, kas rietumu kultūrā dzimusi no 1980. līdz 2000. gadam), tās pārstāvju vajadzībām un sociālajiem paradumiem un to radītajiem izaicinājumus gan vecākiem, gan pedagogiem, gan darba devējiem.

Pētnieki apgalvo, ka mūsdienu pieaugušie uzskatāmi par pēdējo paaudzi vecajā civilizācijā un par pirmo – jaunajā, tādējādi komunikācijā ar jauniešiem viņi piedzīvo tā saucamo “tagadnes šoku”, kas izpaužas kā savas autoritātes vai profesionālās pratības izjūtas zudums.

Pēdējos gados pētījumi par bērnu un jauniešu kultūru sociālajās zinātnēs ir kļuvusi par aktuālu tēmu. Globālās pārmaiņas sabiedrībā ir būtiski mainījušas bērnu un jauniešu sociālos paradumus, tie radikāli atšķiras, piemēram, no 20. gs. 70. g. augušo bērnu ikdienas darbībām, vērtību izpratnes, dzīves mērķiem. Tādējādi pieaugušo priekšstati par to ”kā vajadzētu un kā būtu pareizi” neatbilst bērnu un jauniešu priekšstatiem. Nepārzinot jauniešu vajadzības un paradumus, nav iespējams uz tām adekvāti reaģēt, līdz ar to arī prasības, ko izvirza pieaugušie, netiek apmierinātas viņiem pieņemamā veidā, tamdēļ zinātnieku interese par bērnības un jaunības pētīšanu mūsdienās ir likumsakarīga. Viņi nosauc bērnu un jauniešu kultūru par atšķirīgu, nezināmu un nesaprotamu. Pētījumos par šo tēmu ir ieinteresēti gan uzņēmumu vadītāji, gan izglītības sistēmas pārstāvji, gan tie, kam ar jauniešiem jāsadzīvo ikdienā.

ī lekcija būs mēģinājums rast dažas atbildes uz pieaugušajiem svarīgiem jautājumiem:

Kas un kādi viņi ir – mūsdienu bērni un jaunieši?  Kā viņi uztver šo pasauli, ko viņi vēlas dzīvē sasniegt? Kādas ir šīs paaudzes pārstāvju specifiskās iezīmes un kā viņi vēlas sadarboties ar citām paaudzēm? Kā mums – vecāko paaudžu pārstāvjiem – veiksmīgi sadarboties ar Millenium paaudzes pārstāvjiem.

Zanda Rubene (Dr. paed., Mg. phil.) ir LU Pedagoģijas, psiholoģijas un mākslas fakultātes profesore. Studējusi filosofiju un pedagoģiju Latvijas Universitātē. Stažējusies Leipcigas, Tībingenas un Hamburgas universitātēs Vācijā. Lasa studiju kursus filozofijā, ētikā, izglītības filozofijā, kritiskajā domāšanā, medijpedagoģijā. Digitālās bērnības izpēte ir viena no viņas pētnieciskajām interesēm.

Lekcija notiks 7.novembrī, plkst. 18:30. 

Birojnīcā Berga Bazārā (Dzirnavu iela 84 k-2.).

Dalības maksa: 12,00 EUR.  Pieteikties.

Harijs Tumans: Sieviete, mīlestība un ģimene senajā Grieķijā

Kāda bija sievietes, mīlestības un ģimenes loma senās Grieķijas sabiedrībā? Kā sievietes stāvoklis sabiedrībā un ģimenes vērtības ietekmēja tā laika sabiedrības attīstību? Ko varam attiecināt uz mūsdienām un kas būtu jāņem vērā no vēsturiskās pieredzes?

Lekcijā aplūkosim: 

Iepazīsim kāda bija sievietes lomu ģimenē un sabiedrībā, atsevišķi apskatot, kāda attieksme pret sievieti pastāvēja vīriešu sabiedrībā. 

Analizēsim sengrieķu ģimenes modeli un dzimumu lomas tajā.

Lekcija notiks 29.martā. plkst. 18:00, Birojnīcā Berga Bazārā (Dzirnavu iela 84 k-2.).

Dalības maksa: 6,00 EUR.  Pieteikties.

Par lektoru: Harijs Tumans ir vēstures zinātņu doktors, LU Vēstures un Filozofijas fakultātes profesors. Lasa lekcijas arī Latvijas Kultūras Akadēmijā. Studējis Latvijas Universitātē un Ļeņingradas – Sanktpēterburgas Universitātē, kur specializējies antīkajā vēsturē. Balvas “Gada vēsturnieks Latvijā 2015” ieguvējs. Personīgais blogs  - http://blogi.lu.lv/harijs.

Deniss Hanovs. Nacionālisms pēc nācijas: piederība un demokrātija

Mūsdienu Eiropā, kas nereti saplūst ar Eiropas Savienības tiesiskām un kultūras robežām, nācijas fenomens  pieredz straujākās un dziļākās pārmaiņas kopš jēdziena izplatīšanās 18. gs. beigās - 19.gs. sākumā. Mainās, pazūd, tiek apšaubīti vairāki tās pamatelementi un raksturojumi, to vidū “asiņu un zemes” kopienas modelis jeb KULTŪRNĀCIJA, kas Austrumeiropā, 20. gs. traģisko pārrāvumu dēļ valstu neatkarības procesos nespēja transformēties un ir “iestrēdzis” tautiskā romantisma priekšstatos.

Kādi riski demokrātijai nāk no etniskā nacionālisma? Kā nacionālisms spēj apdraudēt drošību un kā iespējams stiprināt demokrātiju multietniskās, 20. gs. traumatizētās sabiedrībās?

Vienlaicīgi ar nācijas koncepta “iekonservēšanos” Austrumeiropā ir lieli izaicinājumi - nesenās vēstures rezultātā nācijas nespēj saglabāt sevi kā slēgtas etniski-lingvistiskas kopienas, jo šī monolītisma cena ir vairāku grupu simboliska un politiska marginalizācija, kas savukārt vājina sabiedrības drošību, kas ir cieši saistīta ar konsensu par demokrātiskas valsts vērtībām.

Paralēli Rietumeiropā attīstās līdzīgi procesi, kad nācija sāk iegūt etniski-reliģiskus vaibstus un palielinās labējais radikālisms, kas arī nespēj atrisināt ne vienu no t.s. jauno imigrantu iekļaušanas problēmām.

Nacionālisms, kas “tulko” politiskus izaicinājumus romantiski-slēgtas kopienas “formātā” palielina marginalizācijas un radikālizācijas riskus Eiropas valstu politiskajā kultūrā un sāk apdraudēt demokrātijas kultūru, kas ir primāra, salīdzinot ar etniskās nācijas šķietamo drošību.

Lekcijas laikā netiks sniegtas pareizas atbildes, bet tiks uzdoti jautājumi, izteiktas versijas un kopā ar klausītājiem tiks meklētas iespējamās atbildes.

Par lektoru: Deniss Hanovs, humanitātāro zinātņu doktors,  kultūrpētnieks. Pasniedzējs vairākās Latvijas augstskolās. Veicis zinātnisko darbu Vācijas universitātēs un Oksfordas Universitātē. Vairāk kā 70 zinātnisku rakstu autors, tai skaitā (2 monogrāfiju, 3 pētījumu autors, vairāku grāmatu līdzautors).  

Lekcija notiks 28. oktobrī plkst. 18:00, Birojnīcā Berga Bazārā.  

Dalības maksa: 6 EUR.  Pieteikties.

.

Aicina uz Tibetas kultūras dienām Rīgā

Nedēļas nogalē – 8. un 9. oktobrī Rīgā norisināsies Tibetas kultūras dienas, kur ikvienam apmeklētājam būs iespēja piedalīties dažādās bezmaksas aktivitātēs, kas aptvers plašu tēmu loku – no tibetiešu valodas līdz pat medicīnai no pagātnes līdz mūsdienām. Aktivitātes notiks Birojnīcā, Cydonia Gastropub un vīna bārā Garage, Elizabetes ielā.

 Sestdien, 8. oktobrī plkst. 13:00 Birojnīcā notiks Tibetas kultūras dienas atklāšana ar lektores Agitas Baltgalves, LU Āzijas studiju katedras asociētās profesores, lekciju “Tibetiešu valoda laikmetu spogulī” par tibetiešu valodu, tās izcelsmi, alfabētu, izrunu un apmācības iespējām mūsdienās.

 Dienas gaitā Birojnīcas telpās viesosies arī budisma pasniedzējs Helmūts Ancāns, kurš pastāstīs par VS Dalailamas mācībām “Īss ieskats budisma loģikas meistara Dharmakīrti tekstā Pramānvārtikka”. H. Ancāns absolvējis budisma filozofijas un psiholoģijas septiņu gadu klātienes mācību programmu Itālijā

 Paralēli lekcijām abas dienas ikviens interesents var apmeklēt Lindas Klētnieces darbu fotoizstādi „FotoMandala”, kuras darbi tapuši tibetiešu emigrācijas centra Indijā - Dharamsalas apmeklējuma laikā. Fotoizstāde būs pieejama no 8. līdz 31. oktobrim Birojnīcā, Cydonia un vīna bāra Garāža telpās.

 "Pateicoties Tibetas kultūras dienām, Latvijas sabiedrībai ir iespēja ielūkoties diženas kultūras esībā, kas ar saviem miera, harmonijas un cilvēcības ideāliem atstājusi nenovērtējamu ietekmi uz visu cilvēci,” saka mākslas zinātnieks un fotoizstādes „FotoMandala” kurators Jānis Borgs. „Fotoizstādē „FotoMandala” apmeklētāji ieraudzīs latvju ceļinieces Lindas Klētnieces fotoatklāsmes, kas pauž ne tikai estētisku prieku vai romantisku fotodeju tālās austrumzemes krāsu, faktūru un grafisko ritmu virpulī, bet šeit notiek arī meditatīva apcere budisma auras lokā.”

 Svētdiena, 9. oktobris, iesāksies ar bērnu rītu Cydonia telpās, kur Latvijā dzīvojošiem bērniem būs iespēja sazināties video sveicienā ar tibetiešu bērniem Dharamsalā. Pieaugušie svētdien varēs apmeklēt pasaules apceļotāja un rakstnieka Pētera Struberga lekciju „Tibeta tuvplānā” par Tibetas medicīnu, rituāliem un dzīvesveidu.

 Tibetas kultūras dienas papildinās arī gleznotājas Flēras Bīrmanes stāstījums par Tibetas mākslu, sakrālo glezniecību, ko viņa apguvusi Nepālā.

 Svētdienas izskaņā apmeklētāji varēs piedalīties igauņu mūziķa Roja Stridera (Roy Strider) lekcijā par tradicionālajiem tibetiešu mūzikas instrumentiem, to skanējumu. Rojs ir leģendārās igauņu grupas Vennaskond dalībnieks, kā arī piecu grāmatu par Tibetu un Mongoliju autors.

 Tibetas kultūras dienu apmeklējums ir bez maksas, bet nepieciešams iepriekš reģistrēties uz katru no lekcijām interneta vietnē www.tibetasdienas.lv.

 Tibetas kultūras dienas organizē sociālā projekta Ordinary lives dalībnieki, starp kuriem ir mūziķis Raimonds Gusarevs un fotogrāfe Linda Klētniece. Projekta dalībnieki paredzējuši pasākumu sēriju par dažādām pasaules kultūrām, Tibetas kultūras dienas ir pirmais pasākums.

Harijs Tumans: Pirmā globalizācijas pieredze senajā pasaulē

Islāms un kristietība: vai civilizāciju sadursme tomēr notiek? Lekciju/diskusiju cikls ar teoloģijas profesori Laimu Geikinu

Mainoties pasaulei un pieaugot cilvēku mobilitātei, kā arī dažādu starptautisku draudu ietekmē, arī pie mums aizvien vairāk ierodas dažādu kultūru un reliģiju pārstāvji. Patlaban un nākotnē arvien vairāk saskarsimies ar islāma kultūrai un reliģijai piederošiem cilvēkiem.

Lai vairāk uzzinātu par islāma kultūru, reliģiju un tās daudzveidību aicinām apmeklēt teoloģijas profesores Laimas Geikinas trīs lekciju/diskusiju ciklu  

Islāms un kristietība: vai civilizāciju sadursme tomēr notiek?

Laima Geikina LU Teoloģijas profesore

Pirmā lekcija: Daudzveidīgais Islāms. 7. aprīlī, plkst. 18.30 Birojnīcā Berga Bazārā

Tiks apskatītas reliģijas un kultūras mijattiecības, reliģiju daudzveidīgo dabu un Islāma dažādos virzienus un kustības.

• Reliģijai ir nozīmīga loma kultūrā, bet ne  vienmēr kultūras noteiktu uzvedību rosina reliģiska pārliecība

•  Islāms kā jebkura reliģija ir heterogēna un sastāv no dažādiem virzieniem un kustībām

• Mūsdienās sabiedrība ir sašķelta nevis reliģiskās vai etniskās grupās, bet gan iekļaujošas/atvērtas/kontekstuālas un izslēdzošas/reducējošas/pretnostatošas domāšanas grupās

Otrā lekcija: Islāms un sieviete. 29. aprīlī, plkst. 17.30 Birojnīcā Berga Bazārā

Lekcijā atklāsim attieksmi pret sievieti dažādās reliģijās, īpaši pievēršot uzmanību islāmam. 

• Visu reliģiju antropoloģiskie uzstādījumi runā par sievietes vērtību un cieņu pret sievieti

• Islāma raksti, prakse, dažādie sociālie konteksti atklāj dažādas interpretācijas un attieksmes pret sievieti dažādās valstīs

• Pašu sieviešu balsis ir nozīmīgas diskusijās par sieviešu situāciju Islāmā mūsdienās

Trešā lekcija: Islāms un migrācija. 5. maijs, plkst. 18.30 Birojnīcā Berga Bazārā

Tiks aplūkoti migrācijas procesu ietekmējošie faktori, musulmaņu īpatsvars migrācijas plūsmā un Eiropas kultūru mijattiecības ar musulmaņu migrantu kopienām pēdējo dekāžu laikā.

• Migrācija ir pastāvējusi vienmēr, tomēr globalizācija un inform. kommunikāciju tehnoloģiju spiediena rezultātā migrācijas apjoms pēdējā laikā Eiropā pieaug

• Musulmaņi ir nozīmīgākā migrantu daļa, bet tas nenozīmē, ka visi migranti ir radikalizēti musulmaņi un potenciāls terorisma draudiem

• Eiropas valstu musulmaņu integrācija līdz šim ir bijusi neveiksmīga un nav tikusi apzināta kā problēma, tāpēc visiem kopā jāmeklē radoši risinājumi

Par lektoru. Laimu Geikinu LU Teoloģijas fakultātes profesore. SisDr. theol., Dr. paed., profesore, vadošā pētniece sistemātiskajā un praktiskajā teoloģijā. LZP eksperte teoloģijas un reliģiju zinātnes jomā. LU PPMF „ Skolotājs – profesionālās augstākās izglītības maģistrs” apakšprogrammas „Reliģijas un ētikas skolotājs” vadītāja. Profesoru padomes priekšsēdētāja. LU TF studiju programmu padomes priekšsēdētāja.

Dalības maksa:  Vienai lekcijai - 5 €, divām lekcijām - 9 €,  trīs lekcijām - 12 €. 

Pieteikties 

Saziņai -  birojnica.info@gmail.com, 29221775, 67288407.

Lekcija/diskusija ar Viesturu Rudzīti. Ģimenes attīstības vēsture un alkoholisms.

(No intervijas, žurnāls ANNAS PSIHOLOĢIJA/SKATIES.LV “KĀPĒC MĪĻOTAIS VĪRIETIS DZER?” 12.12.2015)
...Savā blogā tu raksti, ka “aiz katra dzeroša vīrieša stāv māte”. Kā to saprast?
Lai mazinātu risku iestrēgt atkarības fāzē vēlāk dzīvē, katra cilvēka pirmajam gadam šajā pasaulē būtu jābūt tik kvalitatīvam un drošības sajūtu sniedzošam, ka vēlāk viņu varētu šaut kaut kosmosā, un viņš to pārdzīvos. Cilvēkam nav lielāka zaudējuma dzīvē kā paša piedzimšana, tāpēc, ja izdodas pārdzīvot šo zaudējumu, esam pabeiguši pirmo svarīgāko dzīves skolu un mums izveidojas droša piesaiste. Un tas nozīmē, ka vēlākajiem zaudējumiem nebūs vairs tik lielas izredzes izsist mūs no sliedēm...

Ģimenēs, kuras skārušas alkoholisma problēmas, pētījumi parāda, kā sabrūk Tēva loma, kā tas ietekmē Mātes lomu, kā arī, kādas lomu izvēles šie notikumi piedāvā bērniem. 

Šīs zināšanas iespējams piemērot paplašināti, alkoholisms ir tikai tāds palielināmais stikls, kas visu rāda spilgtāk. Tur var ieraudzīt arī šo to, kas noder sabiedrības attīstības likumsakarību pārdomāšanai.

Par lektoru Viesturu Rudzīti:
www.viestursrudzitis.lv/par-mani/

Dalības maksa: 12 EUR.  Pieteikties lekcijai.  

Saziņai: birojnica.info@gmail.com, m.t. 29221775